Meklēt →

Skatiet arī: melodrāma

Atrasts: Visi (15), Ziņas (9), Galerijas (6)

Galerijas

Vārnu ielas republika (1970) HQ LV Video 

Filmas literārais pamats ir Jāņa Grīziņa (īstajā vārdā Jānis Griķis) daļēji autobiogrāfiskais stāsts “Vārnu ielas republika”. Vārnu iela atrodas strādnieku rajonā pie Grīziņkalna. Tā to sauc arī šodien. Arī paša autora literārais pseidonīms nācis no Grīziņkalna vārda. Tā ir viņa bērnība, laiks Pirmā pasaules kara priekšvakarā, un pusaudži savās spēlēs gan izdzīvo un atdarina pieaugušo pasaules notikumus, gan izdomā visādas negantības, risinās nopietna “cīņa par ietekmes sfērām” – starp dažādu pagalmu komandām. Arī tā kā pirmās mīlestības jausmas jūtamas…

No kinodude

Skatījumi: 3563 +1

Šķēps un roze (1959) HQ LV Video 

Bijušais bagātnieks – namīpašnieks Grēve, kas tagad kļuvis par sētnieku paša kādreizējā namā, nevēlas to pamest. Viņš gaida „veco, labo laiku” atgriešanos, kas ļaus viņa meitu Daigu padarīt bagātu un slavenu. Taču Daiga ir laimīga tāpat – viņa mīl jautro Jurģi un, par spīti tēva dusmām, apprecas ar viņu. Saniknotais tēvs mēģina uzspridzināt māju, lai nogalinātu znotu.

Kombinētos kadrus veidojis izcilais filmu mākslinieks Viktors Šildknehts, kurš 2009.gadā saņēma „Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu kinomākslā.

No kinodude

Skatījumi: 7191

Pūt, vējiņi! (1973) HQ LV Video 

Raiņa populārās lugas ekranizējums, kam scenāriju rakstījis Imants Ziedonis. Traģiskais stāsts par trakulīgā daugavieša Ulda un biklās sedzacītes Baibas mīlestību, par lepnās mātes meitas Zanes pārdzīvojumiem pēc iecerētā līgavaiņa nodevības, lauku sētas darba un sadzīves tradīcijas, spilgti raksturi un komponista Imanta Kalniņa mūzika. Kā allaž – aktieru darba vērtība: personāžu psiholoģijas, raksturu atklāsmes, attiecības, rezultātā veidojot spožu tēlu galeriju, kas mūsu aktierus iemūžinājusi uz visiem laikiem. Atsevišķa pašvērtība ir Imanta Kalniņa mūzika, kas neapšaubāmi pieder latviešu mūzikas zelta fondam.

No kinodude

Skatījumi: 1845

Nāves ēnā (1971) HQ LV Video 

Filma uzņemta pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles motīviem. 19. gadsimta beigas Latvijā. Atlūzis ledus gabals nes 14 zvejniekus un viņu pajūgus arvien tālāk jūrā. Tik ekstremālā situācijā spilgti izpaužas dažādi raksturi, veidojas psiholoģiskas sadursmes. Tikai piektās dienas rītā pie apvāršņa parādās igauņu laiva, bet visi tajā nevar sakāpt - trijiem jāpaliek uz ledus, tāpēc zvejnieki velk lozes.

„Nav viegli atrast ko vēl grūtāk ekranizējamu par noveli Nāves ēnā - darbības vieta ir ierobežota, sižets nav saistošs, nav vides maiņas - nekā no tā, kas nepieciešams aizraujošai filmai”- tā pēc filmas pirmizrādes žurnālistiem teica režisors Gunārs Piesis. Neskatoties uz šādiem apgrūtinājumiem, bet varbūt tieši pateicoties tiem, filma Nāves ēnā Latvijas kinovēsturē kļuvusi par psiholoģiskas drāmas paraugstundu.

No kinodude

Skatījumi: 2294

Mans draugs nenopietns cilvēks (1975) HQ LV Video 

Ironiskās melodrāmas galvenais varonis ir strādnieku puisis Arvīds Lasmanis. Liekas tāds nenopietns, nevienā darbā ilgi neturas, labprāt pajoko – pat tad, ja situācija visai nopietna. Tas gan varētu būt mēģinājums visu padarīt gaišāku, bet – ne vienmēr tas izdodas, ne vienmēr viņu saprot. Drīzāk jau otrādi… Tuvāk ielūkojoties Arvīdā, ieklausoties viņa argumentos, sākot izprast viņa centienus, atklājas gaišs, godīgs cilvēks ar stipru gribu. Tāds, kas nespēj samierināties ar netaisnību un paviršību darbā un cilvēku attiecībās, kas klaji vēršas pret ierāvējiem un pašlabuma meklētājiem.

No kinodude

Skatījumi: 2213

"Elpojiet dziļi!" jeb Četri balti krekli (1967) HQ LV Video 

Gunāra Priedes lugas “Trīspadsmitā” ekranizācija. Brīvdomība jauna komponista daiļradē un padomju ierēdniecība pareizas domāšanas sardzē. Radoša nemiera pilno komponisti Cēzaru un paštaisno kritiķi Anitu filmā atveido aktieri, kuriem lugā šīs lomas tika rakstītas. Kaut arī sešdesmito gadu beigās radošajā domāšanā, garīgajā klimatā dzīvoja prasība domāt par dzīves jēgu, par nepieciešamību saskaņot savu rīcību ar dziļāko pārliecību, savas pasaules uztveres pamatos likt stabilas vērtības, nopietnai sarunai par to visu nācās sūri lauzt ceļu līdz atklātībai. Visur priekšā bija padomju ideoloģijas balstīti lozungi un saukļi. Katra novirze no oficiālā optimisma bija nosodāma un apkarojama. Tāpēc arī Cēzara dziesmas izrādās nevajadzīgas, pat kaitīgas, jo neliek padomju jaunatnei bezgalīgā dzīves apliecinājuma priekā plivināt spārnus…Pirmā acīga un modra izrādās kritiķe Anita, aiz viņas kā mūris stāv visa tā laika vara. Tā pati, kas filmai liedza ceļu pie skatītājiem – līdz 1986. gadam.

Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem…

No kinodude

Skatījumi: 8018 +2